Baznīcas Viļķenē

Katrīnas baznīca Viļķenē, Brīdagas baznīca, Viļķenes pareizticīgo draudzes baznīcas ēkas drupas, baznīckalniņš Katriņā

Reliģija Viļķenē

Katrīnas draudze kā Limbažu blakus draudze nodibināta XVII gs. vidū, kad zemnieki paši uzcēluši baznīcu, lai nebūtu jābrauc pa sliktiem meža ceļiem uz Limbažu baznīcu. Baznīca minēta 1624. Līdz 1669. g. tā bija Limbažu filiāle, tad patstāvīga, bet 1709.g. atkal pievienota Limbažiem, no 1890.g. draudzei pastāvīgs adjunkts un konvents. Pastorāta tiesības piederēja Rīgas pilsētai. Latvijas neatkarības laikā pastāvīga draudze.

1742. gadā uzcelta jauna koka baznīca, kas pastāvēja līdz 1866g., kad Rīgas pilsēta kā Limbažu un Viļķenes muižas īpašniece 1867. gadā uzcēla jaunu mūra baznīcu neogotiskā pusloka stilā.

Katrīnas baznīcas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813.1902.). 1868. gadā iebūvētas ērģeles, tās darinājis Augusts Martins (1808.-1891.). 1875.gadā baznīca pārbūvēta un paplašināta, piebūvējot altāra telpu un 2 sakristejas (700 sēdv.), jo celtnē atklāta puve. Baznīcas zvans izliets 1910.gadā.

Domājams, ka Baznīckalniņš, kas atrodas Viļķenes centrā aiz “Pabērzu” mājām, ir vieta, kur atradusies pati pirmā Viļķenes baznīca.

Mācītāji:
1913. - 1919. vikārs Teodors Šeinflūgs (Scheipflug, 1962 – 1919) no Liepupes draudzes, lielinieku nogalināts (14.03.1919.).
1930. - 1944. Arnolds Kārlis Birznieks (dz.1903 – miris Amerikā). 1944. - 1946. Jānis Bērziņš (apcietināts). 1946. - ... Vilhelms Migla. ~ 1950. - ... Alberts Bērziņš. ~ 1954. - ... Nikolajs Kivilands. ... R. Jirgensons. ... - 1972. Ozols 1973. - 1990. Vaira Bitēna. 1990. dec. - 2003. Arnis Bušs. 2003. - ... Anatols Sviķis

Atrašanās vietu skatīt

Katrīnas draudzes kapi

Platība 1,86 ha. Katrīnas kapos atrodas mākslinieku darināti pieminekļi: piemineklis Jurim Leimanim (tēln. Kārlis Zāle), piemineklis Fr.Ārgaļa ģimenei (aut. Geilings, 1908. g., bronza); piemineklis Hugo Lesiņam. (tēln. Guntis Tiltiņš, 1985.g., granīts); piemineklis Druvim Priedem (tēln. Jansons, 1986. g.); piemineklis dzejniekam Augustam Brocim (aut. Harijs Vīksna, 2002.g. 5.sept.)

Par apbedīšanas jautājumiem atbild kapu pārzinis Druvis Lielmanis. Tel. 29463025

Viļķenes (Pērnigeles) Odigitrija Dievmātes pareizticīgo baznīca

Draudzi nodibināja 1848. gadā. Līdz 1869. g. draudze īrēja baznīcas un skolas telpas Vecmuižā un Meķē (Mežciems). Baznīcu uzcēla 1869. g. pēc 19.gs. otrās puses tipveida projekta (arhit. R.Pflūgs), tas veidots atturīgi, bez tradicionālās pareizticīgo greznības. Līdz 1920.gadam saucās Pērnigeles baznīca. No 1874. līdz 1877. gadam uzcēla skolas ēku un sprediķotāja māju. Ansamblis – baznīca, skola, sprediķotāja māja, dzīvojamās un saimniecības telpas – 19. gs. vidū bija raksturīgs pareizticīgo lauku draudzēm Vidzemē.
Pašreiz baznīca pussagruvusi. Dievkalpojumi notiek blakus esošajā draudzes ēkā.

Viļķenes pareizticīgo kapi

Platība 1,1 ha.

Lielsalacas draudzes lūgšanu nams Brīdagā un Brīdagas kapi

Lielsalacas brāļu draudzes nams (toreiz. Salacas pag. Ķirbižos) uzcelts 1879. g. Turpat atrodas Brīdagas kapi. Platība 1,0 ha. Īpašums Viļķenes pagasta padomes lietošanā. Draudzes lūgšanu nams kādreiz tika izmantots arī kā Brīdagas kapu kapliča. 2009. gada 27. jūnijā tika iesvētīta atjaunotā Brīdagas baznīca. Brīdagas kapos apbedīti bijušo Ķirbižu muižas īpašnieku Aderkasu dzimtas locekļi.

Brāļu draudzes saieta nams darbojies arī Viļķenes pag. “Jesperos”

Draudžu dibinātāji Brīdagos un Viļķenē bijuši ienācēji no Dzērbenes.

Attēlos: Aderkasu dzimtas kapi Brīdagas kapsētā, Katrīnas draudzes kapi Viļķenē, Viļķenes pareizticīgo draudzes kapi

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.