Hermanis Noriņš

Dzimis 1896. g. 19. VI Ķirbižu pag. – miris 1934. g. 16. II, apbedīts Rīgā, Brāļu kapos
4. Valmieras kājn. pulka kapteinis. 1921. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 912.
Vidējā izglītība, 2 gadus mācījies arī tehnikumā mērniecības nodaļā.
1915. g. augustā iesaukts krievu armijā, dienējis 171. rezerves kājnieku pulkā, no kura nosūtīts uz Pleskavas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas 1916. g. februārī pārcelts uz 11. Sibīrijas strēlnieku pulku, tā rindās piedalījies kaujās frontē, saniedzis štabskapitāna pakāpi. Apbalvota ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem. No krievu armijas atvaļināts 1917. g. 10. sept.
1919. g. 26. maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, no 29. jūnija rotas komandieris, paaugstināts par kapteini. 9. okt. kaujā pie Torņkalna ievainots, ierindā atgriezies 4. nov.
1919. g. 19. – 22. nov. kaujās ar vāciešiem Lielupes krastos Emburgas, Staļģenes un vēlāk Auces rajonā. H. Noriņš, būdams 3. bataljona pagaidu komandieris, atsita vairākus uzbrukumus Lielupes tiltam un Emburgai, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku. Vēlāk veda savus karavīrus triecienā un sīvās durkļu cīņās ieņēma Staļģenes muižu un Emburgu.
No 1921. g. 4. robežsargu bataljona komandieris.
1923. g. beidzis vecāko virsnieku kursus. 1924. g. paaugstināts par pulkvedi leitnantu.
1927. g. iecelts par Aizputes kājnieku pulka saimniecības priekšnieku.
1929. g. apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeņa IV šķ.
1930. g. beidzis bataljonu komandieru kursus.
Lit.: Lāčplēša kara ordeņa kavalieri. – Rīga, 1995.

Vairāk informācijas tiešsaistē arī: https://nekropole.info/lv/Hermanis-Norins