6.februāris - Meteņi

Meten’s nāca pār kalniņu:
Ko, Meteni, atnesīs’?
Cūkas ausi atnesīsi,
Miežu miltu plācenīti

Tradīcijas un ticējumi:

• Pēdējā diena, kad vēl varēja iet ķekatās jeb budēļos, jo budēļi pieder ziemas nodarbēm. Maskošanās mērķis bija atjaunoties un iegūt jaunu spēku, tāpēc gājieni bija skaļi un jautri, budēļi lēkāja, trokšņoja, dziedāja un dancoja. 
  
• Lietuvēna dzīšana. Visi mājas ļaudis taisa ar šķērēm un pulksteņiem lielu troksni un liek kādam bērnam, kas to nezina, stāvēt zināmā vietā ar maisu, kur lietuvēns, kad citi to dzenāšot, iemetīšot viņam visādu bagātību. Bet augšā pār bērnu stāv jau cits, kas tur ir paslēpies ar ūdens spaini. Kad nu bērns ir pašā lielā gaidīšanā, ka lietuvēns metīšot mantas maisā, tad otrs izgāž nabadziņam ūdens spaini pār galvu. 
• Vizināšanās ar ragaviņām,  vizinājās visi – mazi, lieli, veci, jauni. Braucot no kalna, skaļi sauca vēlējumus un lielījās, kuram būs garāki lini. Noteikti bija jāveļ arī sniega bumbas un kamoli, lai visi darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. Ticējumi vēsta - jo tālāk no kalna nobrauks, jo garāki lini augs un  pašam būs spēks un veselība. 
• Ticējumi vēsta, ka Metenī daudz un bagātīgi jāēd, to arī mūsu senči darīja, jo pēc tam būs jādzīvo pieticīgāk. Svinībām kāva cūku, gatavoja cūkas smeceri, kājas, ausis, cepa miežu un kaņpju plāceņus, pīrāgus, vārīja zirņus un pupas. Cūkas auss un šņukurs simbolizē modrību, tie atgādina, ka sācies jauns laiks un ir jābūt vērīgiem un darbīgiem. 
• Kad Meteņa dienā strādā, tad kurmji izveļ laukus.
• Meteņa dienā bērns jābāž maisā un jāsviež pār sētu - tad tie neaizgulēsies.
• Ja Meteņos apgriež matiem galus, tad viņi aug gari.
• Meteņa dienā nevar šūt - tad aug gari pirksti.

Nav komentāru

Komentēt