2.februāris - Sveču diena

Visu gadu naudu krāju,

Sveču dienas gaidīdams;

Nu atnāca sveču diena,

Nu naudiņa jātērē.

Sen senos laikos, kad laika ritējumu noteica pēc Saules, Mēness un zvaigznēm nevis sienas kalendāra, nepietika tikai ar ziemas un vasaras saulgriežu iezīmēšanu, bija vajadzīgs sīkāks gada sadalījums - viena no tādām dienām ir Sveču diena - pats ziemas vidus!

Kā katrai atzīmējamai dienai, tai bija savas tradīcijas -

• kā jau pēc nosaukuma var noprast, galvenais šīs dienas uzdevums bija liet sveces, tad tās degot gaišāk un izlietojas taupīgāk. Sveču lējējs nedrīkstējis būt dusmīgs, tad sveces degot sprakšķēdamas, un tā kā sveces lēja ne tikai no vaska, bet arī no aitu un cūku taukiem - sprakšķēšana bijusi bīstama.

• dienai jābūt jautrai - daudz jāēd sātīgi ēdieni – cūkas gaļa, pupas, miežu putra, kāposti, daudz jādzer alus, tad būs skaists cilvēks. Sveču dienā sievām jāiet uz krogu alus dzert un gājējiem jādod brandavīnu dzert, tad govis dod daudz piena. Sveču dienā jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs un gads būs labs. Sveču dienā nemēdz strādāt un gulēt, sevišķi sievietes.

• kā arī mēģināja paredzēt gaidāmos laikapstākļus - ja Sveču dienā saule paspīd, vismaz tik ilgi, kamēr var zirgu apsedlot, tad būs vasarā labs siena laiks. Ja saule Sveču dienā spīd visu laiku, tad tomēr nebūs labs siena laiks. Ja sveču dienā neparādās saule, tad siena laika nemaz nebūs. 

Lai līksma Sveču diena!

Nav komentāru

Komentēt