Stāstiņā izmantoti viena autora grāmatu nosaukumi. 10 nosaukumos vārdiem ir mainīti locījumi. Stāstiņa veidošanai izmantoti tikpat daudz papildu vārdu, cik grāmatu nosaukumu ir stāstā. Uzdevums: Atrodi stāstiņā ietvertos grāmatu nosaukumus, komentāros ieraksti autoru un grāmatu nosaukumu skaitu. Pareizo atminējumu skaitu summēšu jūnija beigās. Vērīgākajam dalībniekam – salda balva!

Egļu salā meži deg. Pelni izplēn pār viršu druvas raženo audzi, kur Dieva dārzā Dieva dzirnās vēja kaņepes smagās vārpas maļ vēja melderis. Cilvēki vētrā patveras mežu aizvējā pie ozola. Meža pils kaimiņu gaišie logi vēsta, ka sētnieks Čiepsts, pie kura glabājas mājas atslēgas, vēl ir nomodā. Pēdas rīta rasā atstājusi nebēdne Laila no Rīgas – vienas vasaras zieds, ko rīta cēlienā pamanījis Mežlejas taurētājs meža Andrievs. Viņš bija teicis: Gaidi mani tiesas svētdienā, kur plosti sēklī iepretim Daugavas krācēm. Tur aizaugušās drupās saplēstā krūze un nokaltis zars kā vilka zobs, ko pret debesīm izslējis aklā ezera velns. Padomjzeme - sarkanais velns - domāja, ka Latvijai nu ir vakars uz ezera, bet lai neaizmirstam, ka zeme dzīvo, kamēr Kurzemes sirds vēl dzīva. Kurzemīte, sērdienīte  - viņu mūžam piemin pārvietotie Tornas grāvrači un celmenieki.