Konkurss literatūristiem jūnijā - 2 (ik ceturtdienu 12.00)
“Bez žēlastības notiesātais latviešu žigolo pasniedza sarkanas rozes mazliet nogurušai lēdijai, kas senlaikos bija krievu leitnanta mīļākā. Naida nogurdinātais leitnants cerēja, ka tā būs sieviete visam mūžam, un ka viņu mīlestība sarkanā luktura ēnā nekad nebeigsies. Neuzvarētais privāttiesnesis, būdams sprieduma izpildītājs, domāja, ka mīlestības neredzamā puse ir dzīve vienam mirklim jeb skrējiens bezgalībā. Ugunī nosalušais cilvēks naktī zināja, kam neskanēs zvans, jo bronzas sieviete nejuta pieskārienu rētai akmenī. Ne jau katru dienu cilvēks, kurš negribēja mirt, izdvesa palīgā saucienu kā kliedzienu no debesīm: memento mori. Tas izskanēja kā sāpes un triumfs. Atliktais laiks ir tas, ko tu negaidi, jo dzīve pēc pasūtījuma ir kā žēlsirdības dāvana. Nakts tiesnesis atvēlēja: “Atnāc un paņem trīs saujas mīlestības.””
Sagatavoja Viļķenes bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale