Uz augšu
Mājaslapa vislabāk skatāma ar Mozilla Firefox

Vēsture

Viļķene publikācijās (bibliogrāfisks saraksts Limbažu Galvenās bibliotēkas datu bāzē)

Pagasta veidošanās

Par Viļķeni kā apdzīvotu vietu un pagasta veidošanos senos rakstos maz ziņu.

Gadu gaitā Viļķenes pagasta administratīvās teritorijas mainījušās – tās saplūdušas ar kaimiņu pagastiem un novadiem: Limbažu pilsnovadu, Salacas (Lielsalacas pilsnovads), Pāles (Ārciema), Liepupes (Pernigeles) pagastu teritorijām gan pievienojoties, gan atdaloties dažādu reformu ietekmē. Kā dzīva liecība šīm saiknēm vēl šobaltdien ir kapsētas – Liepupes, Limbažu, Katrīnas, Brīdagas, Pāles, kur atdusas gan Viļķenes, gan apkārtējo pagastu dzimtas.

Ir zināms, ka 14.gs.ceļš no Limbažiem uz Salacas grīvu vedis caur Viļķeni un Svētciemu.

17.gs. kā viena no pasta maģistrālēm minēts ceļš no Rīgas uz Igauniju (1643.g.). Viens no 6 zirgu maiņas punktiem šajā ceļā bijis Ķirbižos.

Tagadējā Viļķenes pagasta centra kādreizējais nosaukums bijis Katrīna, šis nosaukums vecāko ļaužu mutēs saglabājies vēl līdz šai dienai – šeit atradās Katriņu miests ar šādām mājām (1923.g.): Jesperu aptieka, Ķircapu māja, Grīnbergu māja, bij. piena fabrika, Vintera māja, Kalniņa māja, kā arī Katrīnas baznīca un kapi. (Par Katrīnu, jeb tautā saukto Katriņu, vēsta bijušā mājas rentnieka Erviņa Ūdra atmiņas, kas līdz ar tekstā pieminēto personu un vietu rādītāju skatāmas personu un vietu rādītājā. (Datu bāze pieejama Limbažu galvenās bibliotēkas mājas lapā: http://lgb.elimbazi.lv, bet drukātajā versijā – Viļķenes pagasta bibliotēkā).
Tikai 20.gs. sākumā Katrīna sāka veidoties par pagasta centru.
“.. nolaidenu un labi koptu lauku un dārzu vidū piecu ceļu krustā 16 kil. no Limbažiem stāv Katrina. No ziemeļiem šo glīto zemes stūri sargā Rīgas pilsētai piederošie plašie meži. Tāpat kā siena tie nostājas rietumos, kamēr, atdūrušies Veterupes “Vangās”, izbeidzas un atdod vietu druvām un dārziem.

Tā bagātie meži, kā arī auglīgām druvām un zāļu pļavām apveltītais Viļķenu pagasts, kas sastāda Katrinas serdi – Rīgas piederums un naudas maks, no kura Rīgas saimnieki, tā vecos laikos, kā tagad, pielīdzina tos robus, ko izrāvuši izdevumi par mūsu galvas pilsētas dažādām labierīcībām. /Melnalksnis A. Dzimtā zeme. Valmiera – Cēsis, 1923. – 130.lpp./

1920.g. Viļķenes pagastā reģistrēti 1578 iedz. (465 vīriešu, 646 sievietes, 467 bērnu). Aramas zemes 6311 ½ pūrvietas, pļavas un ganības 7772 pūrvietas, meža un nederīgas – 1100 ½ pūrvietas. Kopā 15186 pūrvietas.

1925.g. Viļķenes pagastā reģistrēti 156 nodokļu maksātāji. 1928.g. pagastā 120 mājas.

Pirmie pagasta padomes priekšsēdētāji:

1920.g. Viļķenes pagasta pad. priekšsēdētājs Fricis Ārgalis.

1922.g. pagasta priekšsēdētājs I.Fridvalds.

1924.g. pag. pad. priekšsēd. I.Dreimanis.

Viļķenes pagasta teritorija 30-os gados aizņēmusi 89 km2, iedzīvotāju skaits – 1184 (1935.g.), no tiem vīr. – 550, siev. – 634. Šajā teritorijā ietilpa bijušo Viļķenes un Rūstužu muižu un Katrīnas apdzīvoto vietu teritorijas. Tolaik te darbojusies 6-klasīgā pamatskola, nespējnieku nams, ārsts, zobu ārsts, vecmāte, aptieka, pasta palīgnodaļa un telefona centrāle, Rīgas pilsētas Limbažu mežniecības Kolas mežniecība. Pagastā darbojās Katrīnas izglītības biedrība “Gaisma” ar bibliotēku (800 sēj.), Viļķenes lauksaimniecības biedrība, Viļķenes piensaimnieku sabiedrība, Viļķenes lopkopības pārraudzības biedrība, Viļķenes biškopības biedrība, Viļķenes savstarpīgā ugunsapdrošināšanas biedrība, Viļķenes patērētāju b-ba, Sv.Katrīnas krājaizdevu sabiedrība (dib. 1902.g.), savstarpējā apdrošināšanas biedrība, Kuļmašīnas sabiedrība “Ražotājs” (1927.g. – 23 biedri), Viļķenes mazpulks, aizsargu nodaļa,

30-os gados pagastā lauksaimniecības saimniecību skaits bija – 192, darbojās vēja dzirnavas Rūstužu muižā, ūdensdzirnavas Viļķenes muižā, koppienotava Katrīnā, 3 dažādu preču tirgotavas Katrīnā un 1 Ķimšos, maiznīca Kalniņos, ogu vīnu darītava Rammās u.c.

1920.- 30-os g. sāk izveidoties jaunsaimniecības: Katrīnā, Jaunzemju mājas jaunsaimniecības, Rūstužu muižas jaunsaimniecības. 1935.g. izdalītas jaunsaimniecības no Viļķenes muižas.

Ap 1936.g. ievērojami uzplaukst jaunbūvju celtniecība jaunsaimniecībās ( 1936.g. apstiprināti 12 jaunbūvju zīmējumi).

1945.g. 10.sept. sāk darboties Valmieras apriņķa Viļķenes pagasta Viļķenes ciema Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja. Priekšsēd. Osvalds Zuika. Izpildkomiteja no 1945. līdz 1975.gadam atradās vecajā pagastnamā (tagad. nosaukums “Liepas”). Vēlākie izpildkomitejas priekšsēdētāji: Jānis Preijers, Kārlis Freimanis, Olga Rudzīte, Roberts Sirmais, Velta Lāne, Austra Dreimane, Ilmārs Dzenis (kopš 1985.g.6.marta līdz šim laikam – pagasta padomes priekšsēdētājs). I.Dzenis pagasta padomes priekšsēdētāja amatā rūpējies par pagasta kultūras un izglītības iestāžu saglabāšanu un atbalstījis to sekmīgu darbību, sevišķi 1990-o. g. sākumā, kad daudzviet Latvijā tika likvidēti bērnudārzi, bibliotēkas, kultūras nami un bibliotēkas…

60 – 80-os gados Viļķenes ciemā darbojās lauku slimnīca, ambulance, aptieka, feldšeru-vecmāšu punkts, 3 sakaru nodaļas, krājkase, 7 veikali, 2 ēdnīcas, sadzīves pakalpojumu pieņemšanas punkts, Viļķenes kultūras nams, Āsteres tautas nams, bibliotēkas Viļķenē un Vitrupē, Viļķenes 8-gadīgā skola un Ķirbižu 8-gadīgā skola, stacionārais kino un kinofilmu demonstrēšanas punkts.

Muižas

Savulaik tagadējā Viļķenes pagasta teritorijā bijušas vairākas skaisti iekoptas muižas: Āsteres, Viļķenu, Rūstužu, Šķirstiņu, Ķirbižu, Blomes muiža, Kārļamuiža, Indriķu pusmuiža, Knipja pusmuiža, Augustiņu pusmuiža, Tiržumu pusmuiža, Lapsiņu pusmuiža, Kollo meža muiža .

Līdz mūsu dienām pagasta teritorijā saglabājušās 3 muižu ēkas: Āsteres, Blomes, Ķirbižu muižas, kā arī Augustiņu pusmuiža. Šķirstiņu muiža nodega ugunsgrēkā 1999.gada decembrī, Rūstužu muiža – 2002.g.

Muižu vēsture:

Viļķenes muiža (Wilkenhof)

Zviedru laikos ietilpa Limbažu (Lemsal) pilsnovadā. Radusies 17.gadsimteņa vidū. Kad 1621.g. karalis Gustavs Ādolfs piešķīra Rīgas pilsētai Limbažus, piešķīrumā ietilpa Wilckens Wacke. Turpretim 1681.gadā jau pastāvēja Wilken Hoff jeb Neuhoff ar tai piederīgo Viļķenes, Vaigažu, Lipenu, Kullažu, Māskužu un Rūstužu (Rustets) ciemu un atsevišķi dzīvojošiem zemniekiem. /Dunsdorfs E. Divas gudras latviešu galvas. – Sweden, 1986. – 82.lpp./

Saimniecības vienību skaits 1914.g. – 23, 1923.g – 50. Rīgas pilsēta nodevusi valstij (līdz 1938.g.): nomas objektu skaits – 45, kopplatība ha – 150847, kopvērtība Ls 314703.

No iedzīvotāju atmiņām: Vilķenmuižas saimnieks bijis Rūstužu muižkunga Mendzeņa dēls. Muižas ēkas: dzīvojamā māja, klēts ar noliktavām (un pagrabiem zem tās), rija labības zāvēšanai un kaltēšanai (ar lielu, plašu krāsni ), tabakas ražojamais namiņš, alus darītava, saimniecības šķūnis lopbarībai, divas buļļu kūtis. Pie muižas pleties liels, labi iekopts parks. Blakus parkam dīķis, pa vidu uzbūvēts dambis, lai lopus varētu ganīt aiz dīķa ganībās. Muižai piederošām ēkām ir bijuši nosaukumi – Baltā māja un sarkanā māja. Baltajā dzīvojušo paši mājas saimnieki ar savām ģimenēm, bet Sarkanajā – kalpi ar savējām.

Pašlaik Viļķenmuižā ierīkota graudu kalte, glabātuve un maltuve, kuras privatizācijas ceļā ieguvis Aldis Jansons.

Rūstužu muiža

Rūstuži (Russel) – Zviedru laikos ietilpa Limbažu pilsnovada sastāvā.
Bija dibināti Upēna ciemā (Uppen Zeem), pievienojot arī atsevišķas mājas. /Dunsdorfs E. Divas gudras latviešu galvas. – Sweden, 1986. – 82.lpp./
Rūstužu muižas sākumi meklējami sākot ar 19.gs. pirmajiem gadu desmitiem. Tā ir koka ēka ar mūra pamatiem, labota, pārbūvēta.1923.g. muižā saimnieko muižkungs Kārlis Mendzenis, viņa tēvs dzīvojis Mētagmuižā. Vecajam Mendzenim bijuši vairāki dēli: viens saimniekojis Viļķenmuižā, otrs Liepupes muižā, Kārlim Mendzenim – Rūstužu muižas īpašniekam piederējis 480 pūrvietas aramzemes. Veco ļaužu atmiņās viņš bijis bagāts, skops un varaskārs. 1905.g. Viņa laikā uzceltas vējdzirnavas, no kurām tagad atlicis tikai akmens stāvs. Dzirnavas darbojušās līdz 1940.g. No ēkām vēl saglabājusies nelielā smēdīte.
Padomju varas gados Rūstužu muižas ēkā atradies “Rūstužu” brigādes kantoris un dzīvokļi.

Pēdējos gados Rūstužu muižas īpašnieks bija A.Bože, kas muižas ēkā ierīkoja mēbeļu restaurācijas darbnīcu. 2003.gada 4.marta naktī Rūstužu muižu iznīcināja ugunsgrēks.

Šķirstiņu muiža

Pirmās rakstītās ziņas par Šķirstiņu muižu (Napkul) ir no 1492.gada, kad Klauss Zalce to nopircis kopā ar ciemu. Nākamajos gados mainījušies muižas īpašnieki: Jakobs Aderkass, Johans fon Tīzenhauzens, fon Bergs, Kadeuss, pulkvedis fon Cimmermans, Kārlis fon Zommers.

(No Almas Miķelsones stāstījuma 1997.g.):
Muižas nosaukums “Raudupes”. Celta 19.gs.beigās, pieder vācu baronam Zommeram., sieva Helēna. Muiža būvēta no koka un apšūta ar ķieģeļiem. Muižas priekšā runda, kura apstādīta ar pojenēm: viena balta, viena sarkana … Divi pagrabi: ledus pagrabs un ābolu pagrabs. Pa “Vītolu ceļu” Zommers gājis pastaigā uz Unguriņkalnu. Pie Unguriņu kalna atradusies kapsēta, kurā apglabāti muižas iedzīvotāji u.c. no apkārtnes. Unguriņu kalnā bijis arī deju placis.
Muižai piederējušas mājas: Balvas, Broči (māla), Auziņas (guļbūve). Balvās bijusi rija. Broču dārzs bijis muižas ābeļu dārzs. Pēc muižas atsavināšanas tā pārgājusi pagasta īpašumā: ierīkota nespējnieku māja, tautas nams, dzīvokļi.

(No Karlīnes Gertneres stāstījuma 1976.g.):
Raudupes muiža celta ap 1850.gadu. Muižkungs Zommers pats dzīvojis Pilītēs. Ap 1939.g. muižkungs aizbraucis uz Vāciju. Pēc tam muižā ir nespējnieku nams. Kolhoza laikā muižā ir kantoris, klubs. Ap 50-iem gadiem – veikals. Muižai piederējušas arī dzirnavas, celtas ap 1860.g. Dzirnavu ēkas otrajā galā bijis krogs un dzīvokļi. Pirmais dzirnavu pārvaldnieks bijis Cīrulis. Dzirnavām ūdens ņemta no Dzirnupītes. Dzirnavas darbojas līdz Lielajam Tēvijas karam. Vēlāk tā paplašināta, izrakts ezers. Agrāk šo vietu sauca nevis par Šķirstiņiem, bet par Robežniekiem.

Par Koskulu (Coskul) dzimtu – Āsteres un Šķirstiņu muižas senajiem īpašniekiem, – vairāk lasiet http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2595 publicētajās ziņās (aut. G.Plešs).

Āsteres muiža

Zviedru laikos ietilpa Limbažu pilsnovada sastāvā.
Āsteres (Poickern) muiža bija dibināta, pievienojot Aizezera (Ais Essar), Ģirdena (Ghirden) un Poikerna (Poikern) ciema zemniekus. /Dunsdorfs E. Divas gudras latviešu galvas. – Sweden, 1986. – 82.lpp./
Padomju varas gados Āsteres muižā bijusi skola, vēlāk ierīkots tautas nams, darbojās pasts, atpūtas centrs un bibliotēkas apkalpošanas punkts (līdz 2007.g. augustam). 2007.g. ēka kļuvusi par privātīpašumu. Par Koskulu (Coskul) dzimtu – Āsteres un Šķirstiņu muižas senajiem īpašniekiem, – vairāk lasiet http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2595 publicētajās ziņās (aut. G.Plešs).

Ķirbižu muiža

Zviedru laikos Ķirbiži ietilpa Vecsalacas (Salis) pilsnovadā.
Ķirbiži (Kirbisch, arī: Wittersbeck) pastāvēja jau pirms 1638.gada revīzijas, un minētajā revīzijā tie reģistrēti Limbažu pilsnovadā. 1688.gada revīzijas protokolā teikts, ka Wittersbeck un Bisterwolde muiža pirms krievu kara (gadsimteņa vidū) iznīkušas un tajās nometināti zemnieki. Ķirbižu muiža tad iekārtota nelielās zemnieku mājās (Ruske zeemath), aizdzenot no zemes arī pusarklinieku Padjelghe (viņpus upes). /Dunsdorfs E. Divas gudras latviešu galvas. – Sweden, 1986. – 82.lpp./

Limbažu novada redzamāko un noturīgāko vācbaltu muižnieku dzimtu vidū bija Aderkasi, kuri savulaik apsaimniekoja Duntes, Katvaru, Tiegažu, Mētaga, Šķirstiņu, Pāles un Pociema muižas.

Kolhozu dibināšana

Pēckara periodā Mašīnu – zirgu iznomāšanas punkts darbojies “Pētēs”.

1949.g. novembrī dibināts Viļķenes MTS (kantoris – “Indriķos”). Dibinātājs: direktors Karpovs B.P. u.c. Viļķenes MTS apkalpes zonā ietilpa: Tiegažu, Pociema, Katvaru, Lādes, Stienes, Tūjas, Duntes un Vitrupes teritorijas. Viļķenes MTS 1950.okt. – 1951.gadā izdevusi avīzi “Sarkanā Zvaigzne” (2 reizes ned., tirāža 530 – 840 eks., tematika- lauksaimniecība, mežsaimniecība, medības, zivsaimniecība. Red. A.Junge).

Lauksaimniecības arteļu dibināšana

  • L/a “Dzirkstele” Šķirstiņos (dib. 1948.g.5.nov., likvid. 1957.g. 5.febr.). 1.kolhozs Valmieras rajonā. Priekšsēd. A.Rudzītis, 13 biedru. 1949.g. l/a “Dzirkstele” apvienojās ar l/a “Draudzība”. Apvienotajā l/a 96 biedri.
  • L/a “Āstere” Āsterē (dib. 1949.g. 5.aprīlī “Blāžu” mājās. Priekšsēd. K.Ungurs. 1950.g. apvienojas ar l/a “Dzirkstele”. 1953.g. kolhozā atver bērnudārzu 16 bērniem. 1954.g. uzcēla 1.liellopu fermu “Bēršās” 120 govīm.
  • “Darba Karogs” Vitrupē (dib. 1949.g. 2.aprīlī, likv. 1955.g. 10.sept.).
  • L/a “Līdums” Ķirbižos (dib. 1949.g. 2.apr., 1950.g. apvienojas ar l/a “Darba Karogs”).
  • L/a “Upesciems” Blomē (dib. 1949.g. 2.apr., 1950.g. apvienojas ar l/a “Darba Karogs”).
  • L/a “Nākotnes kalējs” Lapsiņās (dib. 1949.g. 3.apr., 1950.g. apvienojas ar l/a “Darba Karogs”).
  • I.Sudmaļa vārdā nosauktais l/a Ķirbižos (dib. 1949.g. 3.apr., likv. 1957.g. 2.febr.).
  • Budjonija vārdā nosauktais l/a Viļķenē (kantoris “Augustiņos”) (dib. 1949.g. 8.aprīlī, likv. 1957.g. 28.janv.) Priekšsēd. Ē.Mellups. 1951.g. apvienojās 141 sēta ar 192 darba spēj.cilv.
  • L/a “Vētra” Rūkās (dib. 1949.g. 8.aprīlī, 1950.g. 6.jūn. apvien. ar Budjonija v. nosaukto l/a).
  • L/a “Dzirnupe” Viļķenmuižā (dib. 1949g.1.aprīlī, 1950.g. 6.jūn. apvien. ar Budjonija v. nosaukto l/a)).
  • L/a “Centība” Viļķenes centrā (dib. 1949.g.7.martā, 1950.g. 6.jūn. apvien. ar Budjonija v. nosaukto l/a)) Viļķenes centrā.
  • L/a “Savienība” (dib. 1949.g. 2.apr., 1950.g. apvienojas ar Vorošilova vārdā nosaukto l/a).
  • L/a “Trieciennieks” (dib. 1949.g. 8.aprīlī, 1950.g. apvienojas ar Vorošilova vārdā nosaukto l/a).
  • Vorošilova vārdā nosauktais l/a Rūstužos (dib. 1949.g., likvidēts 1957.g. 5.febr.).
  • Padomju saimniecība “Viļķene” organizēta 1957.gadā.

kontakti | lapas karte